Bruno Fernandes: vai Man Utd kapteiņa forma ir simptoms vai iemesls komandas slikajai formai?

Bruno Fernandes ir guvis 111 vārtus 335 spēlēs Mančestras Junaitedā, taču šajā sezonā viņa sniegums ir krietni vājāks nekā iepriekšējā. Vēl tikai pirms septiņām nedēļām kapteinis Mančestras Operas namā runāja par lepnumu, saņemot PFA gada labākā spēlētāja balvu sezonai 2025./26.

Kapteinis jau bija ieguvis Premjerlīgas un Futbola rakstnieku balvas, atzinību par nozīmīgo ieguldījumu komandas negaidītajā trešajā vietā. Pagājušajā sezonā Fernandess guva deviņus vārtus un atdeva 21 rezultatīvu piespēli, tādējādi pārspējot Premjerlīgas rekordu, ko līdz šim dalīja Tjerī Anrī un Kevins De Brūne.

Pēdējās 11 spēlēs sezonas beigās Junaitedā guva 21 vārtu, un Fernandess bija klātesošs 12 no tiem, vai nu guvis vārtus pats, vai radījis tos. Septiņu spēļu sērijā, kas atgrieza komandu Eiropas elites klubu turnīrā pēc divu gadu pārtraukuma, 31 gadus vecais spēlētājs bija galvenā figūra deviņos no 12 vārtiem.

Statistiski tas bija ievērojami, atgādinot Erika Kantonas sniegumu 1995./96. gada čempionu sezonā, kad viņš guva vārtus sešās spēlēs pēc kārtas, piecās no tām Junaitedā guva tikai vienu vārtu.

“Tā bija īpaša sezona man,” Fernandess teica pateicīgajai auditorijai. “Esmu ļoti lepns.

Bet mēs nespēlējam tenisu. Mēs nespēlējam tikai paši sev. Mēs spēlējam komandai, klubam, faniem. Nav nekas īpašāks par to.”

Šie vārdi tagad ir īpaši nozīmīgi, jo, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas izcilajiem rādītājiem, šajā sezonā statistika ir daudz kraša.

Fernandess ir nospēlējis visas minūtes visās sešās Premjerlīgas spēlēs. Viņam ir trīs vārti un viena rezultatīva piespēle, un visi tie ir pret Ipsviču, sezonas otrajā spēlē, kas līdz šim ir vienīgā komandas uzvara.

Rādītāji patiesībā ir labāki nekā pagājušajā sezonā, kad viņš sešās sākuma spēlēs guva divus vārtus un nevienu nerada.

Tomēr tajā laikā Fernandess spēlēja dziļāk pussargu lomā, kuru dod priekšroku Rubens Amorims.

Šī sezona ir Fernandesa otrais augstākais rādītājs pēc kopējo sitienu skaita, vidēji 3,3 spēlē, taču viņa labākais bija 3,5 sezonā 2020./21. Tomēr sitienu uz vārtiem ziņā tas ir viņa kopīgi otrs zemākais rādītājs, vidēji 0,8. Viņa radīto izdevību skaits (vidēji 2,5 spēlē) arī ir otrs zemākais visā viņa laikā Old Trafford, un ievērojami zemāks nekā pagājušajā sezonā, kad tas bija 4,0.

Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka šajā sezonā viņš ir radījis tikai vienu “lielo izdevību” – lodveida piespēli, kas 30. augustā lidoja Brienam Mbeumo cauri Ipsviča aizsardzībai. Pagājušajā sezonā Fernandesa vidējais rādītājs bija viena lielā izdevība spēlē.

Kāpēc komanda cīnās

Fernandesa rādītāji un viņa vispārējā iesaiste daļēji izskaidro, kāpēc Junaitedā ir izcīnījusi tikai sešus punktus no sešām sākuma spēlēm, kas ir viņu sliktākais sākums līgas sezonā pēdējos 40 gados, kad Rons Atkinsons tika atlaists, lai ceļu atvērtu seram Alekam Fergusonam.

Bet vai Fernandess ir iemesls vai simptoms komandas problēmām?

Ir neskaidrības par Portugāles spēlmeistara veselību. Fernandess reti izlaiž spēles, taču viņš tika izslēgts no nesen notikušās Nāciju līgas spēles pret Norvēģiju, kad valsts izlases galvenais treneris Jorge Jesus teica, ka bijušais “Sporting” spēlētājs “spēlē caur sāpēm”.

Tomēr Fernandess bija pietiekami vesels, lai atgrieztos pēdējās divās starptautiskajās spēlēs. Pirms tam viņš nospēlēja visas 90 minūtes uzvarā 4:0 pret Azerbaidžānas čempioni Sabah FK Čempionu līgā.

Junaitedā galvenais treneris Maiks Kerrijs neuzskata to par problēmu, gatavojot komandu spēlei pret Atletiko Madrid otrdien.

“Viņam bija kaut kas, bet tas notiek bieži,” Kerrijs teica. “Spēlētāji spēlē ar problēmām.

Tas nav ideāli, bet to var pārvaldīt. Brunu var spēlēt. Tāds ir viņa apņemšanās.

Viņš lielā mērā ir pārvarējis to, šorīt treniņā bija ļoti spilgts un ar netīkamību gaida spēli.”

Sezonas beigās, kad Fernandesa ieguldījums bija visaugstākais, Benjamins Šeško regulāri spēlēja devītajā numurā, bet veterāns brazīliešu spēlētājs Kazemiru bija komandas pussardzis.

No Šeško deviņiem līgas vārtiem 2026. gadā Fernandess radīja četrus. Fernandess bija iesaistīts četros no pēdējiem pieciem vārtiem, ko Kazemiru guva Junaitedā, sākot ar 1. februāri.

Papildus vārtiem ir skaidrs, ka Šeško un Kazemiru klātbūtne tiek ļoti pamanīta to neesamības dēļ.

Pat Kazemiru lielākie cienītāji nevar apgalvot, ka Junaitedā pašreizējie zemie skriešanas rādītāji ir saistīti ar to, ka 34 gadus vecais spēlētājs vasarā aizgāja uz Inter Maiami. Tomēr viņa pozicionēšana un spēles izpratne joprojām ir augstā līmenī. Fernandess varēja uzņemties riskus, ticot, ka Junaitedā netiks pārspēta pārejas laikā, ja viņš zaudēs bumbu.

Kas attiecas uz Šeško, viņa jaunais lielā pirksta… šīnas traumas stiprina ilgstošu neiesaistīšanos, kas tiek ļoti jūtama, un kam pagaidām nav zināma beigu datuma.

Kluba vadība vasarā neņēma vērā prasības pēc papildu uzbrucēju atbalsta un tā vietā nostiprināja Kerrija pussardzi.

Tomēr plāns aizstāt Šeško sākotnējo prombūtni, izmantojot Mbeumo devītajā numurā, bija jāatmet, kad Amads Djalo pirms atklāšanas spēles pret Hallu guva potītes traumu.

Tā vietā devītās pozīcijas uzdevums tika dots Matešu Kuņam, taču viņš atkārtoti nolaidās dziļi, tieši Fernandesa aizņemtajā telpā, un abi nekad īsti neatrada efektīvu veidu, kā ar to tikt galā.

Fernandesam tas ir ierobežojoši, un, lai gan viņš nav spēlētājs, kuram trūkst pārliecības, šķiet, ka viņa lēmumu pieņemšanu tas ietekmē.

Pret Totenhemu nedēļas nogalē Fernandesam bija vajadzīgas neticamas 23 minūtes, lai pabeigtu vienu piespēli.

Kerrijs pirmdien, gatavojoties Čempionu līgas spēlei pret Atletiko, teica, ka neviens “nav garantēts” vietu komandā, taču ap to izteica pietiekami daudz atrunu, lai norādītu, ka kapteiņa izslēgšana nav viņa domās.

Tomēr Junaitedā ir jāsāk uzlaboties, un tas nozīmē, ka to jāsāk darīt arī Fernandesam.

“Brunu ir izcils spēlētājs,” Kerrijs teica.

“Dažreiz lietas nenotiek tā, kā vajadzētu. Dažreiz ir šāds periods.

Bet viņš ir paveicis neticamas lietas šim futbola klubam, un viņš to darīs arī nākotnē, par to nav nekādu šaubu.”